Tepat Latvijā - labākais saldējums

Nu, tā.. atkal par garšīgām lietām. Atceros, ka Igaunijā bija skandāls, kad viņu prezidents bija izteicie, ka Latvijā saldējums gan ir garšīgāks. Es ar tam noteikti piekrītu. Neteikšu gan, ka visgaršīgākais pasaulē, jo, piemēram, itāļu variants man ar tīri labi iet pie sirds, bet pie mums arī ir ļoti labs. Ilgu laiku manos favorītos bija padomju kafejnīcas stilā iekārtotā Leduspuķe pie Galerijas Centrs kur saldējums labs un, cik lasīts, arī ar labu sastavu. Mazliet bažīgu mani gan radīja fakts, ka pakotais saldējums, ko ar tur var nopirkt, nemaz ar labu sastāvu neizceļas, bet pārdevēja apgalvoja, ka uz svaru tirgotais saldējums esot citādāks, ar labāku sastāvu.

Lai nu kā arī nebūtu, bet garšas ziņā esmu atradusi jaunu ideālo saldējumu - tas ir Rāmkalnu mājas saldējums un tieši klasiskais plombīrs. Tur skaidri un gaiši uzrakstītas visas sastāvdaļas, kas visas labas, bet garša tiešāmkā bērnībā, kad ķīmiju varbūt zināja, bet acīmredzot nebija izdevīgi (vai vēl nezināja, ka izdevīgi) lietot. Vakar konstatēju, ka laikam arī citiem šis saldējums iegaršojies, jo izskatās, ka Stockmann pacēlis tam cenu jau līdz 88 santīmiem, kas vienalga ir lētāk nekā Rimī, kur laikam pa 99 santīmiem tirgoja. Iespējams, ka lētāk vēl ir palicis Berģu Depo veikalā, kur es personīgi to pirmo reizi ieraudzīju un, protams, padevos kārdinājumam nogaršot.

Par pārējiem saldējumiem iesaku rūpīgi sekot līdzi sastāvam, jo joprojām daudziem ir atklājums, kad stastu, ka viņu iepirktais saldējums pamatā sastāv no ūdens un eļļas. Labā ziņa gan tā, ka arī tas arvien vairāk mainās, jo žurnālisti sākuši biežāk par to rakstīt un līdz ar to ražotāji sarosījušies vismaz pievienot saldējumam pienu kā galveno sastāvdaļu. Visādi E un vēl dažas ne pārāk smukas sastāvdaļas gan pa lielam masu pārdošanā dzīvojas.

p.s. te, starpcitu, links uz info par Rāmkalnu saldējumu (no turienes arī foto).