Tepat Latvijā - labākais saldējums

Nu, tā.. atkal par garšīgām lietām. Atceros, ka Igaunijā bija skandāls, kad viņu prezidents bija izteicie, ka Latvijā saldējums gan ir garšīgāks. Es ar tam noteikti piekrītu. Neteikšu gan, ka visgaršīgākais pasaulē, jo, piemēram, itāļu variants man ar tīri labi iet pie sirds, bet pie mums arī ir ļoti labs. Ilgu laiku manos favorītos bija padomju kafejnīcas stilā iekārtotā Leduspuķe pie Galerijas Centrs kur saldējums labs un, cik lasīts, arī ar labu sastavu. Mazliet bažīgu mani gan radīja fakts, ka pakotais saldējums, ko ar tur var nopirkt, nemaz ar labu sastāvu neizceļas, bet pārdevēja apgalvoja, ka uz svaru tirgotais saldējums esot citādāks, ar labāku sastāvu.

Lai nu kā arī nebūtu, bet garšas ziņā esmu atradusi jaunu ideālo saldējumu - tas ir Rāmkalnu mājas saldējums un tieši klasiskais plombīrs. Tur skaidri un gaiši uzrakstītas visas sastāvdaļas, kas visas labas, bet garša tiešāmkā bērnībā, kad ķīmiju varbūt zināja, bet acīmredzot nebija izdevīgi (vai vēl nezināja, ka izdevīgi) lietot. Vakar konstatēju, ka laikam arī citiem šis saldējums iegaršojies, jo izskatās, ka Stockmann pacēlis tam cenu jau līdz 88 santīmiem, kas vienalga ir lētāk nekā Rimī, kur laikam pa 99 santīmiem tirgoja. Iespējams, ka lētāk vēl ir palicis Berģu Depo veikalā, kur es personīgi to pirmo reizi ieraudzīju un, protams, padevos kārdinājumam nogaršot.

Par pārējiem saldējumiem iesaku rūpīgi sekot līdzi sastāvam, jo joprojām daudziem ir atklājums, kad stastu, ka viņu iepirktais saldējums pamatā sastāv no ūdens un eļļas. Labā ziņa gan tā, ka arī tas arvien vairāk mainās, jo žurnālisti sākuši biežāk par to rakstīt un līdz ar to ražotāji sarosījušies vismaz pievienot saldējumam pienu kā galveno sastāvdaļu. Visādi E un vēl dažas ne pārāk smukas sastāvdaļas gan pa lielam masu pārdošanā dzīvojas.

p.s. te, starpcitu, links uz info par Rāmkalnu saldējumu (no turienes arī foto).

Ko redzēt Parīzē 2

Vēl viena tiešām ļoti interesanta ēstuve, ko mums ieteica vietējie franči, ir Des Gars dans la Cuisine, kas latviski tulkotos kā "Vīrieši virtuvē". Te tiešām gatavojot un apkalpojot tikai vīrīši. Turklāt, ja pareizi atceros stāstu, nosaukumam franču valodā ir divas nozīmes - šādu teicienu franči lietojot arī, lai pateiktu "katastrofa virtuvē". Tas vairāk jokam, jo ēdiens patiesībā esot ļoti garšīgs.

Le Paradis du Fruit.

Kafija ar našķiem Le Paradis du Fruit.

Vēl viena jauka vieta, kur pabūt Parīzē ir restorānu ķēde Le Paradis du Fruit. Šajā augļu paradīzē, protams, ir bagātīgs augļu sulu un gardumu piedāvājums, taču ne tikai - tur ir arī gaļas ēdieni un īpaši gards mājas jogurta saldējums. Operas rajonā Le Paradis du Fruit interjeru esot veidojis pats franču mīlētais un nīstais dizaineris Filips Starks. Telpa tur esot veidota it kā kājām gaisā - grīda kā griesti un griesti kā grīda.

Merci veikals.

Citronāde Merci veikala kafejnīcā-bibliotēkā.. ļoti garda.

Ja patīk kaut vai tikai apskatīties dizaina lietas, iesaku apmeklēt arī Kids Gazette ieteiktos Merci un Bon Ton (tas vairāk bērniem, taču ir vērs arī pašam nofotografēties senlaicīgajā foto kabīnē). Varu piebilst, ka jauka pasēdēšana ir arī Merci veikala (vai ar šo veikalu savienotajā) kafejnīcā, kas izveidota kā bibliotēka. Tur ir gan lieliska atmosfēra, gan arī fantastiska apkalpošana.

Petit Bateau esot viens no foršākajiem Franču bērnu modes zīmoliem. Nav gan no lētākajiem.

Kaut kā prasījās pievienot arī šo gardo jogurtu. Tas esot bērniem domāts, tāpēc varētu būt arī bez lēruma ķīmijas klāt.

Ko redzēt Parīzē

Beidzot esmu sarosījusies emuāram, ko jau labu laiku gribējies izdarīt, bet jau stipri ilgi esmu to atlikusi. Pirmo ierakstu sāku ar ceļojuma iespaidiem, un ceru, ka tas veiksmīgi mani ievadīs vēl daudz skaistās pasaules malās.

Šoreiz padalīšos ar savu pieredzi mūsu redzeslokam vienā no populārākajām vietām - Parīzē. Tiesa gan stāsts jau drusku iekavēts, jo pabiju tur jau marta sākumā. Kā slavēja vietējie, mums paveicās ar Parīzei tam laikam diezgan netipiski pavasarīgi siltu laiku, kad termometrs gandrīz katru dienu rādīja virs +10. 

Sākšu ar pāris saitiem, kas man noderēja Parīzes interesantāko vietu meklējumos. Viens no tiem ir Kids Gazette - ar pāris labu vietu ieteikumiem (un foto) tieši rajonā, kur biju sameklējusi īres dzīvokli. Otrs saits ir ČetrasSezonas.lv ar izsmeļošiem aprakstiem par gardām vietām, turklāt arī par ielu, kas atrodas tieši aiz stūra no mūsu Parīzes dzīvokļa, t.i., Rue Montorgueil Parīzes vienā no, manuprāt, foršākajiem rajoniem - Marais.  

Skats no balkoniņa mūsu Parīzes dzīvoklī

Paša dzīvokļa atrašai izmantoju savu Couchsurfing paziņu loku, tāpēc īsti nav ar ko padalīties. Ja nu kādam ļoti interesē, varu pēc pieprasījuma aizrakstīt dzīvokļa īpašnieka kontaktus. Dzīvoklis tiešām bija ļoti jauks un priekš Parīzes pat ļoti liels - 50 kvm. Neko diži lēti gan nesanāca pat ar nežēlīgu kaulēšanos - 650 eiro par 8 naktīm, taču ļoti labs rajons, blakus Rue Montorgueil, uz stūra konditoreja un vēl vienu ielu tālāk arī pārtikas (u.c. preču) lielveikals Monoprix, uz tās pašas ielas arī Leader Price.. turklāt mazajai vajadzēja plašu dzīvokli, kur izstaigāties. Mazākus (t.i., ļoti mazus) tai pašā rajonā un tālāk no centra noteikti var dabūt arī pa 400 eiro nedēļā. Te pāris saiti, kur iečekot īres dzīvokļus brīvdienām Parīzē: apartem.com, parisianhome.com, housetrip.com, leboncoin.fr.

Beidzot dažas jaunatklātas lietas/vietas Parīzē. Viena no tām ir par slavenajiem franču macaroni - izslavētie Laduree macaroni ir klasika, taču jaunie labākie macaroni visā Parīzē tagad esot Pierre Hermé. Atzīšos, lai gan apkalpošana Pierre Hermé veikalos ir visai snobiska, rožu macaroni tiešām viņiem sanāk dievīgi. 

Parīze ir izslavēta ar savām kūkām. Netālu no modernās mākslas muzeja Pompidū atrodas Berko konditoreja, kas esot viena no labākajām.